Visvienkāršākais risinājums, ar ko sākt un kas neprasa finanšu ieguldījumus, ir paradumu maiņa.
Vajadzētu sākt ar to, ka pavērojiet sevi un savu ģimeni no malas -kā savā ikdienā lietojat un cik izlietojat ūdeni!
Katra ik rīta un vakara rituāls gan pavisam maziem, gan pieaugušajiem- zobu tīrīšana- ūdens krāns tiek atvērts tik, lai samērcēt zobu suku vai ūdens no jaucējkrāna turpina tecēt visu laiku, kamēr tiek tīrīti zobi? Vai dušā ejot , ūdeni atstājam tecēt viscaur, kamēr ziepējamies vai noslēdzam ūdens plūsmu, kamēr baudām ziepju putu masāžu?
Kā tad ir? Godīgi atzīsimies, ka biežāk nepievēršam uzmanību , kā varētu samazināt ūdens patēriņu.
Tase kafijas vai tējas ir daudziem no mums neatņemams rīta rituāls . Ja ūdeni vārāt elektriskajā kannā, ieteicams ir vārīt tik daudz ūdens, cik būs nepieciešams. Ja divu tasīšu vietā uzvārīsiet pilnu kannu, patērēsiet 4-5 reizes vairāk elektroenerģijas, kā arī ūdeni, nekā vajadzētu. Un zināms, ka vienreiz aizvārītu ūdeni nav ieteicam atkārtoti karsēt!
Pavērojiet, kā tek ūdens no krāna! Gadījumā, ja ūdens tek caurspīdīgs kā strautiņš, tas nozīmē, ka ūdens tiek izmantots nelietderīgi daudz. Savukārt, ja ūdens tek saputojies balts un uz plaukstas veidojas ūdens burbulīši, tad ūdens tiek izmantots energoefektīvi, jo krāns ir aprīkots ar ūdeni taupošām ierīcēm, ko sauc par aeratoriem. Piemēram, ūdens krānu bez aeratora divu litru trauks satecēs 8-9 sekundēs, bet ar krānu ar aeratoru - 17-18 sekundēs. Tas nozīmē, ka vienāds ūdens daudzums no krāna, kas ir aprīkots ar aeratoru, tecēs ilgāk, tādējādi ūdeni var ietaupīt, piemēram, mazgājot rokas, par gandrīz 2 reizēm jeb 50%.
Ja ūdens krānu nomaiņu tuvākajā laikā neplānojat veikt, aeratorus ir iespējams iegādāties atsevišķi un uzskrūvēt uz sava ūdens krāna vai pirms dušas uzgaļa. Aeratoru apkope ir ļoti vienkārša - tas tikai jānoņem un zem spēcīgas ūdens strūklas jānoskalo. Pēc ražotāju aplēsēm, aeratoru iegādē ieguldītos līdzekļus ietaupītais ūdens ļauj atgūt dažu mēnešu laikā.
Vannasistabā ūdens patēriņu iespējams samazināt par trešo daļu, lietojot ērtas ūdens taupīšanas iekārtas ūdens krāniem, nomainot dušu uzgaļus un izmantojot podus, kam skalojamā kastē iemontēts ūdens plūsmas regulētājs.
Duša vai vanna? Jāapzinās, ka, mazgājoties dušā 7 reizes , iztērēsim aptuveni tikpat daudz ūdens kā vienā mazgāšanās reizē vannā. Ūdens patēriņš dušā, kas aprīkota ar termostatu - ūdens temperatūras regulētāju, ir 25 litri, savukārt vienā vannošanās reizē tiek iztērēti aptuveni150 litri. Ir noskaidrots, ka, mazgājoties dušās, vislielākie ūdens zudumi rodas laikā, kamēr tiek noregulēts sev vajadzīgā ūdens temperatūra- paiet vismaz minūte vai pusotra, un daudzi litri ūdens aiztek neizmantoti. Tātad-termostats! Tas nodrošina, ka ūdens temperatūra krasi nemainās. Mazgājoties dušā, optimālā ūdens temperatūra ir 38 grādi, bet vannā - 41 grāds, tādējādi, samazinot ūdens temperatūru par dažiem grādiem, var ietaupīt, jo siltāks ūdens nozīmēs lielāku elektroenerģijas patēriņu. Protams, arī dušā lietderīgāk būs ūdeni lietot tikai tad, kad tas nepieciešams.
Neefektīva ir trauku mazgāšana ar rokām, jo neizbēgami, salīdzinot ar trauku mazgājamo mašīnu, ūdens patēriņš būs lielāks, turklāt tas prasīs krietni vairāk jūsu laika. Standarta trauku mazgājamās mašīnas viena cikla laikā patērē vidēji 10-15 litrus auksta ūdens, savukārt, mazgājot ar rokām tādu pašu apjomu, kanalizācijā aizplūdīs 60-80 litri silta ūdens. Mazgājot traukus mašīnā, svarīgi, lai tā būtu pilnībā piepildīta, pretējā gadījumā pieaugs gan ūdens, gan mazgāšanas līdzekļu, gan arī elektroenerģijas patēriņš.
Atbildība par katru pilienu!